DABAS PARKS "DAUGAVAS LOKI"

DABAS PARKS "DAUGAVAS LOKI"

Gleznainajā Daugavas senlejā 25 km garā un 7 km platā posmā starp Krāslavu un Daugavpili, precīzi no Krāslavas pilsētas līdz Jezupovas ciemam ir ļoti savdabīga daba. Raksturīgākā dabas parka īpatnība ir deviņi lieli Daugavas līkumi jeb iegrauztie meandri. Katra šā upes līkuma garums ir 4 – 6 km, bet attālums gaisa līnijā ir tikai 2 – 3 km. Katram lokam ir doti raksturīgi vietējie nosaukumi: Elernes, Butišķu, Rozališķu, Ververu, Daugavsargu, Rudņas, Zvejninieku, Škerškānu un Priedaines. Dažu loku krastos ir izveidojušās kraujas, slavenākā no tām ir Ververu krauja. Dabas parks dibināts 1990. gadā ar mērķi saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senlejas ainavu, tās dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu daudzveidību un kultūrvēsturiskos pieminekļus. Parka platība ir 12 968,5 ha (120 km2), no tiek 76 km2 Daugavpils raj. Salienas, Tabores, Vecsalienas un Naujenes pagastā, 53,9 km2 Krāslavas raj. Kaplavas un Ūdrīšu pagastā. Aizsargājamās pamatvērtības: ainavas, ielejas ģeoloģiskie objekti, bioloģiskā daudzveidība, kultūrvēstures pieminekļi. Daugavas ieleja šķērso pauguraino Baltijas grēdu A-R virzienā, atdalot vienu no otras Augšzemes un Latgales augstieni. Posmā starp 40 m augsto Slutišķu krauju un tikpat augsto Ververu krauju (Lisaja Gora) iezīmējas savdabīgs, 0,5-0,6 km plats Daugavas ielejas sašaurinājums – “vārti”. Daugavas loku centrālajai daļai raksturīgs vairāk saposmots gravu erozijas reljefs. Šajā posmā Daugavā ietek Borne, Rudņa, Poguļanka, Mālkalne, Žīdiņupīte, Balta un Putānu strauts. Vairākos atsegumos Daugavas krastos (Adamovas lokā u.c.) pie zema ūdens līmeņa atsedzas devona pamatieži. Urbumā pie Žīdiņupītes 102-119 m dziļumā konstatēti vecākie no līdz šim zināmajiem kvartāra nogulumiem Latvijā. No upes ielejas krastiem paveras plaši ainavas skati. Viena no tādām vietām ir Ververu krauja.
Meži aizņem aptuveni 38 % no kopējās dabas parka platības. Pārsvarā tās ir vidēja vecuma priežu audzes, dažviet aug arī egles un bērzi. Dominējošais meža augšanas apstākļu tips ir lāns, bet uz bagātāka augsnes substrāta sastopams arī damaksnis. Dabas parka teritorijā ir daudz retu un savdabīgu augu sugu. Floristiskajā ziņā tā ir viena no visvērtīgākajām teritorijām Latvijā. Tur sastopami vairāki desmiti retu augu sugu, piemēram, spilvainais grīslis, kura vienīgā atradnes Latvijā ir pie Naujenes, cepurainā neotiante, zirņveida dedestiņa, upju krustaine, spožais suņuburkšķis, augstais gaiļpiesis, zāļlapu smiltenīte. Upes ielejā novērotas vairākas aizsargājamas putnu sugas: mazais zīriņš, zaļvārna, grieze, paipala, zivjudzenītis, jūrasžagata u.c.
Daugavas loku apvidum raksturīga savdabīga, vēsturiski izveidojusies dažādu tautu kultūru saplūšana, kas atspoguļojas vietvārdos, sadzīvē. Dabas parka teritorijā ir zināmi 23 arheoloģiskie pieminekļi, to vidū Vecpils, Markovas pilskalns, Slutišķu viduslaiku apmetnes vieta, Vecračinas pilskalns un Vilmaņu apmetne. Dabas parka teritorijā atrodas arī 9 dižkoki, atsevišķi lieli laukakmeņi un to grupējumi (Adamovas dižakmens, Ritānu dižakmens, Krucifiksa, Romanova un Slutišķu akmens).

ESAT IEINTERESĒTI ?

Rakstiet mums, atradīsim labākos risinājumus.

Sazināties ar mums